Pašreiz valstī notiek lielas pārmaiņas ekonomikā – plānveida tautas saimniecības vietā valstī tiek ieviesta tirgus ekonomika. Līdz 1990. gadam iekšzemes kopprodukta apjoms palielinājās un līdz ar to palielinājās arī iedzīvotāju līmenis (iekšzemes kopprodukts ir noteiktā laika posmā valsts iedzīvotāju ražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība naudas izteiksmē)
Iedzīvotāju līmeni raksturo: dzīves un darba apstākļi, darba sociālie un ekonomiskie nosacījumi, dažādu materiālo un garīgo labumu individuālā patērēšana. Dzīves līmenis izpaužas demogrāfiskajos rādītājos – dzimstība, mirstība, paredzamais mūža ilgums u. c., morāles rādītājos, sabiedrības rūpēs par invalīdiem un veciem cilvēkiem. Pazeminoties iedzīvotāju dzīves līmenim, saasinās dažādas sociālās parādības un procesi, kurus var grupēt šādi:
Iedzīvotāju nodarbinātība un bezdarbs;
Cenu pieaugums un materiālo labumu un pakalpojumu patēriņa samazināšanās;
Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās;
Pilsonības problēmas;
Iedzīvotāju morāles līmeņa pazemināšanās, noziedzības pieaugums;
Vecu ļaužu sociālā nodrošināšana;
Izglītības problēmas.
Augsta nodarbinātības līmeņa sasniegšana ir viens no valstī galvenajiem makroekonomiskās politikas galvenajiem mērķiem. Latvijas Republikā iedzīvotāju nodarbinātībā parādījušās vairākas negatīvas tendences: 1) samazinās nodarbināto skaits; 2) samazinās nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā; 3) samazinās nodarbināto sieviešu īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā; 4) strauji samazinās nodarbināto skaits pensijas vecumā un to īpatsvars pensijas vecuma iedzīvotāju skaitā.…
