-
Krievija 19.gadsimtā. Vēstule
Tu vari domāt, kur es esmu iesaistīts. Es esmu viens no inteliģences pārstāvjiem, kurš vēlējās mācīties un sevi pilnveidot Viļņas Universitātē, taču Nikolajs I slēdza šo augstskolu, jo nevēlējās pieļaut brīvdomāšanu. Tāpēc nācās mācīties kādā no Krievijas augstskolām. Tā kā manas dzimtenes- Krievijas esošā sistēma, valdība neļauj man šo vēstuli publicēt un mani nedrīkst pieķert, tad es ļoti ceru, ka Tu saņemsi šo vēstuli un uzzināsi, kā bija dzīvot Krievijā 19.gadsimtā. …
Šī vēstuli ir tapusi ar nolūku pastāstīt Tev, Latvijas skolniek, par Krieviju. Es ļoti ceru, ka Tu uzzināsi daudz ko jaunu un izanalizēsi, kā bija dzīvot Krievijā 19.gadsimtā-laikā, kad dzīvoju es. 19.gadsimta pirmajā pusē, kā jau Tu noteikti zini, valdīja absolūtisms. Tātad politisko virzību noteica cars un padomnieki. Pastāvēja gan liberālās, nacionālās idejas, gan konservatīvisms. Nacionālisms Krievijas iedzīvotājus sašķēla divās grupās- slavofilisma un panslāvisma piekritējos. Slavofili viennozīmīgi pretojās modernizācijai un idealizēja mantojumu. Panslāvisma piekritēji virzīja domu, par slāvu tautu apvienošanu, ar kā palīdzību izskaidroja ārpolitiskās aktivitātes Balkānos. Liberālisma idejas izplatījās arī aristokrātu, inteliģences un virsnieku aprindās, līdz ar to 20.gados izveidojās slepenas biedrības. 1825.gadā, pēc Aleksandra I nāves, sākās slepenās biedrības sacelšanās, kuru Nikolajs I ātri apspieda. Vairāki nemiernieki tika pakārti, izsūtīti katorgas darbos, slepeno pulciņu un masonu darbības tika aizliegtas. Drīz vien, cars Nikolajs I ieviesa armijas tipa „kārtību” visā valstī. Zēla represijas un izsekošanas, nostiprināja pareizticību un nepieļāva pat domu par modernizācijas uzsākšanu.
