Ūdens aprite dabā

Ievads
Ūdens ir visās dzīvajās būtnēs. Cilvēka ķermenī ūdens masas daļa ir 65%, asinīs – 83%. Urīns ir cilvēka un daudzu dzīvnieku dzīvības procesu atkritumvielu šķīdums ūdenī. Ar ko kaitīgās atkritumvielas tiek izvadītas no organisma. Visas ķīmiskās reakcijas cilvēka ķermenī noris ūdens vidē. Tā, piemēram, gremošanas orgānos sarežģītas organiskas vielas (olbaltumvielas, cukuri) tiek sašķeltas vienkāršākās vielās. Asinis šīs vielas iznēsā pa visu ķermeni, lai organisms tās varētu izmantot tur, kur tas ir nepieciešams. Arī pats ūdens piedalās daudzās reakcijās, kas noris dzīvos organismos. Tā, piemēram, fotosintēzē H20 un CO2 augi rada organiskas vielas.

Dabā ūdens nekad nav īsti tīrs. Tajā vienmēr ir izšķīdušas kaut kādas vielas.
Ūdens ir visizplatītākā viela dabā. Zemes ūdens apvalks – hidrosfēra – veido apm. 71 % no Zemes virsmas. Ūdeņus iedala saldūdeņos un sāļūdeņos. Saldūdens resursi uz Zemes nav lieli – 2,5 % no kopējā ūdens apjoma. Taču jāņem vērā arī nepārtrauktā ūdens aprite dabā. Piemēram, ezeru ūdens apmainās vidēji trijos gados, augsnes mitrums apmainās gada laikā, upju ūdens – 32 reizes gadā, vēl ātrāk atjaunojas atmosfēras ūdens.

Ūdenim sūcoties cauri iežiem, tas iedarbojas uz noteiktiem iežiem un minerāliem. Lietusūdens ir nedaudz skābs (pH ≈ 5,5), jo tajā izšķīdis oglekļa dioksīds. Dabā notiekošo procesu apraksta ar ķīmisko reakciju vienādojumu:
CaCO3 + H2O + CO2 Ca(HCO3)2.kaļķakmens kalcija hidrogēnkarbonāts
Lietusūdenim iedarbojoties uz kaļķakmeni, izveidojas plašas pazemes alas. Kad kalcija hidrogēnkarbonāts sadalās un atkal rodas kaļķakmens, veidojas stalaktīti un stalagmīti.
Dabīgos ūdeņus piesārņo cilvēka darbības rezultātā radušās vielas, kas pārsvarā jonu veidā nonāk lietusūdenī un virszemes ūdeņos ("skābais lietus", palielināts NO3-, PO43- un smago metālu jonu daudzums, naftas pārstrādes produkti u. tml.). …