Ričards Niksons piedzima 1913. gadā Kalifornijā. Viņam bija lieliska liecība Vaittīras koledžā (Whittier College) un Djūkas Tiesību Universitātē(Duke University Law School). 1940. gadā viņš apprecējās ar Patrīciju Raienu (Patricia Ryan). Viņiem ir divas meitas.1
Niksons kļuva par prezidentu, viņam bija 56 gadi un aiz muguras ilga un sekmīga politiķa karjera. Izglītību viņš bija ieguvis Kalifornijā, kur pēc tam strādāja par advokātu. Kara laikā
Niksons dienēja flotē. 1946. gadā viņu ievēlēja Kongresa pārstāvju palātā, kur viņš palīdzēja pieņemt pret arodbiedrībām vērsto Tafta-Hārlija likumu un ļoti aktīvi” medīja” komunistus valsts dienestā. 1950. gadā Niksonu ievēlēja par senatoru, un trīs gadus vēlāk viņš kļuva par viceprezidentu. Būdams šajā amatā, Niksons daudz braukāja apkārt un, tā kā Eizenhauzeram bija slikta veselība, veica daudzus svarīgus uzdevumus, nekā parasti uztic viceprezidentam. Ar nelielu balsu skaitu zaudējis Kenedijam 1960. gada prezidenta vēlēšanās, viņš atstāja advokāta darbu, daudz ceļoja un enerģiski darbojās republikāniskās partijas labā. Niksons bija vīrs ar konservatīviem uzskatiem: viņam nepatika federālās valdības iejaukšanās iekšlietās, viņš gribēja, lai Amerikas Savienotās Valstis aktīvi ietekmē notikumus pasaulē, un viņš uzskatīja, ka likums un kārtība ir svarīgāki par pilsoņtiesībām. Pēc rakstura viņš bija diezgan neizprotams un sevī vērsts vientuļnieks un īpašu popularitāti nekad neguva. …
