-
Dzīvnieku tēli latviešu un krievu dzīvnieku pasakās
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Latviešu folkloristika | 4 |
| 3. | Krievu pasakas – izcelsme un saturs | 9 |
| 4. | Latviešu mitoloģija | 12 |
| 5. | Par ko māca pasakas? | 15 |
| 6. | Pasakas | 19 |
| 7. | Pasaka literatūrā un mākslā | 21 |
| 8. | Literārās pasakas | 22 |
| 9. | Dzīvnieku raksturīgākie tēli krievu un latviešu pasakās | 31 |
| 10. | Praktiskā daļa | 32 |
| 11. | Secinājumi | 34 |
| 12. | Literatūras saraksts | 36 |
Mūsu zinātniski pētnieciskā darba tēma ir latviešu un krievu dzīvnieku pasaku salīdzinājums. Šī darba mērķis ir iepazīt tuvāk gan latviešu, gan arī krievu folkloru, saskatīt kopīgo un atšķirīgo, kas sastopams šo tautu folklorā. Lai pētītu abu tautu vēstītājfolkloru, par pamatu izvēlējāmies dzīvnieku pasakas. Mūsu izvēli noteica tas, ka mums mājās pašām ir savi dzīvnieki,un mēs tos ļoti mīlam,un mēs gribētu vairāk par viņiem uzzināt no pasakām.
Kas tad īsti ir dzīvnieku pasakas?
Dzīvnieku pasakās cilvēks piedēvēja zvēriem cilvēciskas īpašības pat pārspīlēti: zvēra vai putna kliedziens bija cilvēkam nesaprotams, bet cilvēciska runa zvēriem un putniem ir saprotama; zvērs un putns zina vairāk nekā cilvēks un saprot cilvēka centienus.
Pasakas ir pats bagātākais un visvairāk izplatītākais vēstītājfolkloras žanrs.Tās tēlaini stāsta par reālo dzīvi un tautas ilgām. Pasakām ir nozīme sabiedriskajā audzināšanā un dzīves īstenības izzināšanā.Tajās atrodami visspilgtākie tautas darba radītie mākslas darbi. Kad attīstās rakstītā literatūra, pasaku tēli ietekmē arī to.
“Pasakas ir spogulis, kur tautas gara un iedomu ģīmetne jeb seja nospogulējusies.”
(Auseklis “Vēstules no Lielvārdes”.)
Taču pasakām ir starptautisks raksturs, tāpēc vienas tautas pasakās vērojama arī citu tautu ietekme. Pasaku izplatīšanos ir veicinājuši gan lieliski attīstītie satiksmes līdzekļi, gan arī pašu ļaužu tieksme uz ceļošanu. …
Mūsu zinātniski pētnieciskā darba tēma ir latviešu un krievu dzīvnieku pasaku salīdzinājums. Šī darba mērķis ir iepazīt tuvāk gan latviešu, gan arī krievu folkloru, saskatīt kopīgo un atšķirīgo, kas sastopams šo tautu folklorā. Lai pētītu abu tautu vēstītājfolkloru, par pamatu izvēlējāmies dzīvnieku pasakas. Mūsu izvēli noteica tas, ka mums mājās pašām ir savi dzīvnieki,un mēs tos ļoti mīlam,un mēs gribētu vairāk par viņiem uzzināt no pasakām. Kas tad īsti ir dzīvnieku pasakas? Dzīvnieku pasakās cilvēks piedēvēja zvēriem cilvēciskas īpašības pat pārspīlēti: zvēra vai putna kliedziens bija cilvēkam nesaprotams, bet cilvēciska runa zvēriem un putniem ir saprotama; zvērs un putns zina vairāk nekā cilvēks un saprot cilvēka centienus. Pasakas ir pats bagātākais un visvairāk izplatītākais vēstītājfolkloras žanrs.Tās tēlaini stāsta par reālo dzīvi un tautas ilgām. Pasakām ir nozīme sabiedriskajā audzināšanā un dzīves īstenības izzināšanā.Tajās atrodami visspilgtākie tautas darba radītie mākslas darbi. Kad attīstās rakstītā literatūra, pasaku tēli ietekmē arī to. “Pasakas ir spogulis, kur tautas gara un iedomu ģīmetne jeb seja nospogulējusies.” (Auseklis “Vēstules no Lielvārdes”.) Taču pasakām ir starptautisks raksturs, tāpēc vienas tautas pasakās vērojama arī citu tautu ietekme. Pasaku izplatīšanos ir veicinājuši gan lieliski attīstītie satiksmes līdzekļi, gan arī pašu ļaužu tieksme uz ceļošanu.
