Es tomēr mīlu dzīvi. Lai kāda tā arī būtu. Jā, lai tā būtu, sauciet mani par ‘zemes cilvēku’, kam rūp tikai savas vajadzības, bet es ne ar ko neatšķiros no jums. No vienas puses- sāpīga atziņa-, bet patiesība, kas laužas tai cauri, ir neapšaubāma. Varbūt, ka beidzot ir pienācis laiks pieņemt sevi tādus, kādi esam? Bez muļķīgiem kompleksiem un sevis nosodīšanas. Visi mēs domājam tikai par sevi un savām vajadzībām, lai kādas tās arī būtu. Galu galā- tas taču ir skaidrs, ka cilvēki, kas patiesi mīļ sevi, ir patiešām lāga ļautiņi. Par sevi pārliecinātais nekad neies pazemot kādu vai apspiest, drīzāk otrādāk- viņš ļaus atvērties citiem, jo nebaidās no konkurences. Rūpes par apkārtējo pasauli sākas no rūpēm par sevi. …
