Komunisti balstījās uz K. Marksa ideju par šķiru cīņu kā vēstures un sabiedrības progresa virzītāju.
Komunisti atšķirībā no sociāldemokrātiem uzskatīja, ka strādnieku šķirai ir jāgāž kapitālistu vara, jāsagrauj vecais valsts aparāts, jāpārņem vara un tad strādnieki varēs nodibināt demokrātisku valsti – “proletariāta diktatūru” un īstenot pārkārtojumus.
Revolucionāru pārkārtojumu rezultātā komunisti paredzēja izveidot komunistisku sabiedrību. Lai to panāktu, komunisti paredzēja:
nacionalizēt, t.i., pārņemt valsts īpašumā privātos uzņēmumus, bankas, zemi;
iznīcināt ekspluatācijas un nevienlīdzības cēloni – privātīpašumu;
izveidot valsts (kopēju) īpašumu un ieviest obligātu darbu, un nodibināt strādnieku kontroli. Tas spēšot nodrošināt strauju ražošanas attīstību un labklājības pieaugumu;
apspiest gāzto šķiru pretošanos un izveidot bezšķiru sabiedrību.
Pēc varas sagrābšanas Krievijā 1917. gada oktobrī V. I. Ļeņina vadībā sākās komunisma ideju īstenošana dzīvē. Praksē tas izpaudās kā:
terors pret bijušajiem īpašniekiem;
politisko pretinieku fiziska iznīcināšana vai izolēšana koncentrācijas nometnēs;
citu politisko partiju darbības pārtraukšana, komunistu partijas monopola izveide;
komunistu kontrole pār masu informācijas līdzekļiem, cenzūra, dezinformācija.…
