Karš ir beidzies, viņš ir atgriezies mājās un pie sāniem viņam ir mīloša meitene. Baltās dūjas, kuras sagaida mājās, liecina par miera iestāšanos un gaišo nākotni ar jaunu sākumu.
Kopumā Artūrs no dzīvesprieka pilnā, naivā un pēc iespējas ātrāk izaugt gribošā skolnieka kļuva par vīrieti, kurš ir redzējis vistumšākās dzīves krāsas. Viņš iepazina, kā tas ir, kad tavā ķermenī virmo asins naids. Viņš ir redzējis savus draugus mirstam, piedzīvojis savas ģimenes nāvi. Tas viennozīmīgi atstāja nelabojamu iespaidu uz Artūra turpmāko dzīvi, tomēr viņa iemantotā drosme, patstāvība un spēja izdzīvot kritiskos apstākļos, ir tas, kas liecina par viņa garīgo izaugsmi. Viņš zina, kā ir turpināt cīnīties arī tad, kad liekas, ka viss ir jau zaudēts.
…
