-
Vagonu veidi un to izmantošanas iespējas
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Kravu pārvadājumu vagoni | 4 |
1.1. | Universālo vagonu tipi | 4 |
1.2. | Speciālie un specializētie vagoni | 6 |
2. | Pasažieru vagoni | 13 |
2.1. | Pasažieru vagoni starptautiskajiem pārvadājumiem Latvijā | 14 |
2.2. | Speciālie pasažieru vagoni | 17 |
3. | Dzelzceļu sistēmu sliežu platumi | 19 |
Secinājumi | 23 | |
Bibliogrāfiksias saraksts | 24 |
No fizikas viedokļa raugoties uz sliežu konstrukcijām, jo šaurākas sliedes, jo vieglāk veidot asākus pagriezienus, kā arī to izmaksas ir mazākas. Šaursliežu konstrukcijas nenodrošina vilciena/tramvaja pietiekamu stabilitāti, lai attīstītu lielu ātrumu. Jo ātrāk vēlas pārvietoties pa sliežu ceļu, jo tam ir jābūt platākam, kas nodrošinās stabilitāti. Vien platiem sliežu ceļiem pagriezieni ir lēzeni.
Šobrīd esošā dzelzceļa (tajā skaitā tramvaju) platuma standarts ir 1 435 mm. Šis platums attīstījies no vienas no pirmajām dzelzceļa līnijām no Līverpūles uz Mančesteru. Šo ceļu izstrādāja Britu inženieris Džordžs Stefensons. Viņa radītais sliežu platums bija 1 422 mm. Kāds cits Britu inženieris vārdā Isambards Kingdoms Bunels piedāvājis sliežu platumu 2 140 mm, kas nodrošinātu lielu stabilitāti pie lieliem pārvietošanās ātrumiem.
1845.gadā Britu karaliskā komisija lēma, ka dzelceļa sliežu platums šajā valstī būs 1 435 mm. Karu laiki, plašo koloniju skaits, satiksmes savienojamība ar citām valstīm, citu valstu unikalitāte ieviesa savas korekcijas dzelzceļa vēsturē un tā izveidojies, ka lielākajā daļā pasaules sliežu platums ir tāds, kāds tas ir – dažviet vienāds, dažviet atšķirīgs.
Secinājumi
Viens no lielākajiem ieguvumiem izmantojot dzelzceļu ir tā lielā kravnesība. salīdzinot ar citem sauszemes transporta veidiem.
Dažādās dzelzceļa sistēmās vagonu veidi būtiski neatšķirās. Atšķirības varam saskatīt tikai tajā, ka dažās dzelzceļa sistēmās ir iespējams pārvadāt kravas, kuras ir smagākas. Piemēram Latvijā uz platformas vagona uzkrauj vienu lielo konteineru, bet Lielbritānijā ir platformas vagoni uz kuriem šie konteineri tiek krauti 2 stāvos. Vēl kā piemēru varam minēt divstāvīgos pasažieru vagonus. Lai vaētu izmantot šādus vagonus tam ir jābūt piemērotai visai infrastruktūrai. Ir jābūt augstiem tiltiem, lai šīs divstāvu vagons neaizķertos aiz pāri ejošā tilta un dzelzceļam ir jābūt paredzētam lielāku kravu pārvadāšanai, jo šādu vagonu svars arī ir ievērojami lielāks nekā parasta vagona.
Pasaulē ir daudzas atšķirīgas dzelzceļa sistēmas. Dzelzceļa sistēmu raksturo sliežu platums sistēmā. Pasaulē ir vairāk kā 16 dažādi sliežu platumi. Šīm platumu atšķirībām ir dažādi vēsturiski iemesli.
…
Latvijas dzelzceļa sistēmā sliežu platums ir 1520 mm. Tāds sliežu platums ir arī Lietuvā un Igaunijā. Šis ir Krievijas standarts. Dzelzceļa transports Latvijā sāka attīstīties 19. gs. 60. gados līdz ar sociālajām un saimnieciskajām reformām Krievijā. Tobrīd Krievija meklēja eksporta ceļus. Dzelzceļa kravu pārvadājumus veic ar dažādiem ritošiem sastāviem. Atkarībā no kravas rakstura, virsbūves konstrukcijas, iekraušanas un izkraušanas veidiem, kā arī kravu saglabāšanas nodrošināšanas var izdalīt: segtie vagoni, pusvagoni, platformas, cisternas, vagoni - pašizgāzēji, bunkura tipa vagoni un refrižeratora vagoni. Dzelzceļa transports raksturojas ar ātru kravu un pasažieru nogādi lielos attālumos neatkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem, lielu kravas celtspēju, kā arī spēja pārvadāt plašu kravu gammu. Dotās priekšrocības tiek sasniegtas, ja ir ļoti laba infrastruktūra, kas nodrošina gan sastāvu pārvietošanu, gan arī pārformēšanu un kravu pārkraušanu, kam pamatā ir attīstīts dzelzceļa tīkls un dzelzceļa transporta tīkls, kā arī to darba tehnoloģija. Dzelzceļa transporta galvenie faktori, lai varētu palielināt kravu un pasažieru apgrozījumu ir vilciena kustības ātruma palielināšana, kam pamatā ir ceļu saimniecības uzturēšana un ritošā sastāva un drošības nodrošināšanas sistēmu pilnveidošana, kā arī apkalpošanas laika samazināšana.
