1929. gadā lielvalstu rūpnieciskās ražošanas kopapjoms bija palielinājies par 47 % salīdzinājumā ar 1913 .gadu. Vislielākais pieaugums bija ASV – 72 %. „Zelta divdesmitie” radīja ilūziju par nemitīga uzplaukuma laikmeta sākumu. Tomēr gan pasaules, gan atsevišķu valstu ekonomika jau tolaik slēpa vēl nebijušas ekonomiskās krīzes aizmetņus.
Divdesmitajos gados miljoniem amerikāņu iesaistījās akciju pirkšanā un pārdošanā fondu biržās. Visus bija pārņēmis spēles azarts – akcijas pirka, lai vēlāk tās dārgāk pārdotu. 1929. gada vasarā ienākumi fondu biržās sāka samazināties. Oktobrī Ņujorkas biržā akciju cenas sāka jūtami slīdēt uz leju. 24. oktobrī („melnā ceturtdiena”) biržā sākās panika, un vienā dienā tika pārdotas 13. mljn akciju, radot 10 miljardus dolāru lielus zaudējumus. Zaudējuši uzticību finanšu iestādēm, cilvēki centās atbrīvoties no akcijām un izņemt savus noguldījumus bankās. Tas izraisīja banku sistēmas sabrukumu. Sākās ķēdes reakcija – daudzi uzņēmumi, nevarēdami no bankām saņemt kredītus, bankrotēja vai tika slēgti, strauji pieauga bezdarbs, tas vēl vairāk saasināja pārprodukcijas problēmu, jo katastrofāli pazeminājās iedzīvotāju pirktspēja. No Savienotajām Valstīm ekonomiskā krīze pārņēma visu pasauli, īpaši Eiropas lielvalstis, kuras bija ekonomiski un finansiāli atkarīgas no ASV.…
