Grāmatvedības konta jēdziens, konta uzbūve.
No bilances var iegūt ziņas par saimniecisko līdzekļu, finansēšanas avotu galveno veidu daudzumu naudas novērtējumā uz noteiktu datumu. Saimnieciskās darbības tekošai kontrolei šīs ziņas ir nepietiekamas. Praktiskajā grāmatvedībā saimniecisko operāciju grupēšanai, sistematizēšanai lieto grāmatvedības kontus.
Grāmatvedības konts ir īpašs grāmatvedības paņēmiens uzskaites datu grupēšanai, tekošai uzskaitei un kontrolei.
Kontiem ir ciešs sakars ar bilances posteņiem. Svarīgi precīzi un pārskatāmi katram bilances postenim izveidot individuālu atspoguļojumu par tajā notikušajām izmaiņām. Katram bilances postenim ir attiecīgs līdzekļu vai līdzekļu avotu konts vai vairāki konti. Konti ir jāiekārto arī ieņēmumu un izdevumu uzskaitei.
Katrā kontā apvieno pēc ekonomiskās būtības vienveidīgus saimnieciskos līdzekļus, to avotus vai saimnieciskās operācijas. Ierakstus kontos izdara naudas mērītājos. Naturālos mērītājus lieto tikai analītiskajā uzskaitē.
Konti var būt iekārtoti grāmatas, kartītes, vaļējas lapas veidā. Neatkarīgi no tā, kāds ir konta iekārtojums, tam ir divas puses - kreisā puse debets (D) un labā puse kredīts (K), kuras izmanto saimniecisko operāciju reģistrācijai.
Konta līdzekļu atlikumu perioda sākumā sauc par konta sākuma saldo (S. s.).
Saldo summai kontā ir jāsakrīt ar attiecīgā bilances posteņa atlikuma summu bilancē.
Pēc tam kontos jāatspoguļo visas saimnieciskās operācijas, kuras izsaukušas līdzekļu un to avotu izmaiņas. Katra saimnieciskā operācija grāmatvedībā izpaužas kā līdzekļu vai to finansēšanas avotu palielinājums vai samazinājums.
Konta palielinājuma summu vai samazinājuma summu pārskata periodā sauc par konta apgrozījumu.
Tātad ir debeta apgrozījums (DA) un kredīta apgrozījums (KA).
Divpusīga bilances aktīva konta uzbūvi var attēlot šādi:
…
