Jau kuro gadsimtu es stāvu šeit, Vidzemes jūrmalā, sāļā ūdens apskalots un saules apmīļots. Vienmēr man ir patikusi šī ainava – zaļš jūras ūdens, plikas smiltis, vēmeklīgi zaļas aļģes un vienmēr smaidošā priede man blakus – bet tikai ne šodien. Šodien nav saules.
Šodien pie jūras malas piebrauc balts limuzīns. No tā izkāpj balts līgavainis un izceļ no mašīnas baltu līgavu. Baltais pāris soļo pāri baltām putām man pretim. Tad tie nomet uz manis baltās drānas un dodas jūrā. Drānas smaržo pēc Dieva. Neticami, bet tās ir kodīgas un neļauj man mierīgi noskatīties notiekošajā. …
