Ūdens ir vissvarīgākā dzīvības sastāvdaļa, bez kura nevar pastāvēt neviena dzīva būtne. Cilvēks ir cieši saistīts ar zemes apvalku - hidrosfēru un ūdeni. Tieša saskare ar ūdeni notiek katru dienu sadzīvē - to dzerot, lietojot uztura pagatavošanai, mazgājoties, kā arī esot ūdens krātuvju tuvumā un darbojoties saimnieciskajā sfērā.
Dabā ūdens atrodas nemitīgā kustībā, ko sauc par ūdens riņķojumu. Tā ir nepārtraukta ūdens pārvietošanās un apmaiņa starp hidrosfēras daļām, kuras galvenais virzītājspēks ir saules enerģija un zemes pievilkšanās spēks, tajā piedalās dzīvā un nedzīvā daba. Ūdens riņķojums nodrošina sauszemi ar ūdeni.
Pieaugot patēriņam, kas ir civilizācijas līmeņa radītājs, palielinās notekūdeņu daudzums. Tie tiek novadīti ūdenskrātuvēs, kas izsauc ūdenskrātuvju samazināšanos. Šī parādība novērojama arī tajos gadījumos, kad notekūdeņi nav pietiekami attīrīti.
Lai saglabātu vietējos ūdens resursus un varētu tos izmantot tautas saimniecībā, nepieciešama notekūdeņu attīrīšana un dzeramā ūdens sagatavošana.
Iedzīvotāju blīvuma pieaugums, industrializācija, lauksaimniecības intensifikācija - visi šie faktori iedarbojas uz ūdens riņķojumu dabā, uz ūdens pašattīrīšanās procesu intensitāti.
Ūdens aizsardzības problēma ir viena no apkārtējās vides aizsardzības problēmām, kas ietver sevī hidroloģiskos, hidrodinamiskos, hidroķīmiskos, bioloģiskos aspektus.…
