Aplūkojot nākamo apakšnodaļu, darba autore vairāk balstīsies uz Ļ.Vigotska, E.Ēriksona, Ž.Piažē, D. Elkoņina., J.A.Studenta, V.Zelmeņa un L.Žukova pirmsskolas vecumposma raksturojumam.
Vecumu no 2 līdz 6 gadu vecumam J.A.Students ir nosaucis par agrīnās bērnības posmu. J.A.Students uzskata, ka šajā laikā „bērnu interesē ārpasaule. Bērnam mīkla ir ārpasaule visā tās dažādībā; viņam mīkla nav viņš pats, bet lietas fizikālajā pasaulē. Agrīnā bērnība ir interesanta ar rotaļām. Rotaļas ir tās, kas dzīvi agrīnajos gados raksturo vislabāki. Kaut gan rotaļas nav gluži tas pats, kas darbs, jo rotaļām nav cita mērķa kā pati rotaļāšanās, kurpretim darbam allaž cits mērķis, kas guļ ārpus paša darba, tomēr rotaļas var uzlūkot par bērna darbu, jo tās gandrīz aizjem visu agrīnās bērnības posmu.” [39.,79.-80.]
Savā veidā J.A.Studenta teiktajā ir lasāma pretruna. Vienā brīdī viņš saka, ka rotaļu nevar pielīdzināt darbam, bet tajā pat laikā turpina savu teikto, ka tomēr rotaļu var uzlūkot kā bērna darbu. Savukārt, vācu filozofs un psihologs V.Vunts spēli saista ar darbu. „Viņš uzskata, ka ikvienas spēles prototips ir kāds nopietns darbs. Tieši darba laikā cilvēks pakāpeniski iemācās vērtēt savas darbības kā baudas avotu.”…
