Lai runātu par cilvēka dzīvi, nepieciešams atrast biogrāfijas atslēgu, kas palīdz izprast rakstura pamatiezīmes. Tuvošanos dramaturga Gunāra Priedes personības atminējumam sekmējusi pārliecība, ka viņš savā dziļākajā būtībā ir audzinātājs.
Cilvēks, kas vēl stingrāk par citiem audzina pats sevi.
Cilvēks, kas neuzspiež savu gribu, bet māca dzīvē ieklausīties un ieskatīties vērīgāk.
Cilvēks, kura balss rod spēcīgu atbalsi.
Vai gan iespējams šo īpašību apzīmēšanai rast citu vārdu?
Mainās dzīves un darba vietas, profesijas, padziļinās dzīves izpratne, vairojas zināšanas, daudzveidīgi sevi apliecina talants. Taču vārds “audzinātājs” izteic Gunāra Priedes mainīgajā biogrāfijā paliekošo, tās būtībai neatņemamo daļu.…
