Psiholoģijas izzināšana ir tikpat sena kā cilvēks. Viņš nevarētu eksistēt, ja neorientētos savu tuvinieku uzvedības motīvos un rakstura īpatnības.
Ar katru gadu pieaug interese par cilvēka uzvedības jautājumiem un cilvēka eksistences jēgas meklējumiem. Vadītāji cenšas uzzināt, kā strādāt ar padotajiem, vecāki apmeklē bērnu audzināšanas kursus, dzīves biedri mācās savstarpēju saskarsmi un “prasmi strīdēties”, pasniedzēji noskaidro, kā palīdzēt studentiem tikt galā ar emocionālo uztraukumu un apjukumu utt.
Atbilstoši savas dzīves scenārijam cilvēki spēlē dažādas spēles, ar kuram pamatā aizpildīta visa cilvēces dzīve. Katram cilvēkam krājumā ir uzvedības shēmu komplekts, kas laika gaitā sociālās darbības rezultātā mainās. Dažādi iekšējie “Es” visdažādākā veidā iedarbojas ar citiem cilvēkiem.
Daudzi cilvēki cenšas palīdzēt sev un izprast, ko nozīmē būt par cilvēku. Cenšas izskaidrot savu uzvedību, attīstīt ticību sev, izprast personības apslēptās puses, kā pareizi veidot attiecības ar citiem cilvēkiem utt.
Palīgā nāk D. Karnegi grāmatas, J. Kupčsa, G. Andrejevas, D. Majersa, Ē. Berna u.c. psihologu teorijas un pētījumi sociālpsiholoģijā.
Lasot viņu grāmatas tiek skaidri redzama atšķirība. Krievu un amerikāņu sociālpsiholoģija- divas atšķirīgas pieejas, divas dažādas tēmas un divas dažādas sociālpsiholoģijas mācīšanas tematikas, dažādi problēmu pētīšanas aspekti utt. Amerikāņu sociālpsiholoģijā tiek akcentēta personība un tās pētīšana, personības uzvedība grupā. Krievu sociālpsiholoģijā tiek akcentējama grupa, mijiedarbības un attiecības grupā un kolektīvs. …
