Atmiņa ir izziņas process, kurā cilvēks iegaumē, reproducē un aizmirst domas, tēlus, pieredzi, tā ir saistīta ar cilvēka tagadni, pagātni un nākotni.1 Kā jau visiem izziņas procesiem, arī ar atmiņu saistās dažādas tās darbības procesu īpatnības, ar kurām daudzi no mums ikdienā saskaras. Viena no šādām īpatnībām, ir, piemēram, gadījumi, kad cilvēkiem rodas grūtības iegaumēt vajadzīgo informāciju.
Šādu gadījumu apkārtējā pasaulē ir daudz, taču visbiežāk ar tādiem mēs saskaramies tieši skolā vai augstskolā – vietās, kur ar atmiņu un tās procesiem ir vislielākā saskare, jo mācību procesā bez tās nevar iztikt neviens. Tomēr nepareizi būtu teikt, ka ārpus mācību iestādēm cilvēkam vairs atmiņa nav nepieciešama – tieši otrādi, tā uzskatāma par ļoti svarīgu dzīves komponentu, tādēļ, manuprāt, cilvēkiem ar informācijas atcerēšanās problēmām dzīve ir manāmi problemātiskāka. Šeit jārunā par atmiņas procesiem. …
