Tahimetrija ir topogrāfiskās uzmērīšanas metode, ar kuru uzmērāmā punkta stāvokli plānā nosaka, lietojot polāro paņēmienu, bet paaugstinājumu – ar trigonometrisko nivelēšanu. Veicot tahimetrisko uzmērīšanu ar teodelītu, pie vienas tālskata vizūras uz uzmērāmo punktu, kurā nostādītas lata, tiek izdarīti visi nepieciešamie mērījumi šī punkta telpiskā stāvokļa raksturošanai. Attālumu izmēra ar pavedienu tālmēru, polāro un slīpuma leņķi aprēķina atbilstoši pie horizontālā un vertikālā loka nolasījumiem. Mērījumus ieraksta tahimetrijas žurnālā un zīme uzmērāmā apvidus topogrāfisko shēmu.
Tahimetriskai uzmērīšanai lieto šādas ģeometriskās sakarības : d=klcos2v, ∆h=0.5klsin2v = dtg v, kur d – horizontālais attālums, k- pavedienu tālmēru konstante (parasti k=100), l – latas stadiometriskais intervāls, v – vizūras slīpuma leņķis, h – vizūras paaugstinājums, l = N2-N1.…
