Veidojot pētījuma dizainu, nepieciešams identificēt izvēlētās datu vākšanas metodes, pētījuma aprakstā minēt metodes izcelšanās saknes un pamatot tieši šīs metodes atbilstību pētījuma mērķu sasniegšanai.
Kvalitatīvā pētījumā galarezultāts ir atkarīgs no interpretācijas, kas notiek dažādos līmeņos (situācija – respondenta interpretācija, respondenta atbilde – pētnieka interpretācija), un šis aspekts ir jāņem vērā, analizējot pētījuma datus. Pētījuma aprakstā jāsniedz komentārs par katra intervētāja, datu vācēja saistībām ar respondentiem, kā arī ar novērojumu veikšanas vietu. Ja novērojumi veikti kādā slēgtā vidē, jāmin kā ir iegūta pieeja šai videi. Kā arī – ja paredzams, ka pētījuma veikšanas gaita aizskars kādu ētiski jūtīgu vai strīdīgu jautājumu, nepieciešams komentēt, kā pētījums attieksies pret to.
Aprakstot datu vākšanu, jāmin kā un kāpēc ir izvēlētas konkrētās datu vākšanas vietas un kādus datus ir plānot iegūt. Datus iespējams iegūt no intervijas (saruna ar respondentu „uz vietas”), novērojumiem (indivīdu rīcība, reakcija, ķermeņa valoda u.tml.), dokumentiem (gan publiski pieejami, gan privāti) vai audio-vizuāliem materiāliem (fotogrāfijas, video vai skaņas ieraksti). Jāmin konkrēto datu plusi un mīnusi saistībā ar pētījuma mērķa sasniegšanu.
Pētījuma dizaina aprakstam vajadzētu saturēt arī informāciju par plānotajām datu analizēšanas un interpretācijas metodēm, sniedzot argumentus par konkrēto metožu izvēles motivāciju.
…
