Antīkās demokrātijas aizsācējs ir Solons, kurš 594. gadā pirms mūsu ēras mēģināja nostabilizēt attiecības starp dažādajām kārtām un veicināt labākus apstākļus gan politikā, gan ekonomiskajā dzīvē1.
Bet par „demokrātijas tēvu” tiek uzskatīts aristokrāts Kleistens2, kurš ieviesa visai krasas pārmaiņas Atēnās, Kleistena laikā par Atēnu pilsoņiem, kļuva visi brīvie iedzīvotāji, kuri dzīvoja Atēnu teritorijā.
Sengrieķu filozofi – Aristotelis un Platons – demokrātiju uzskatīja par „likumu sistēmu kā pārvaldīt masas uz gudrības un īpašuma rēķina.”3 Demokrātijas traktējums ir bijis gan sengrieķu domātāju un filozofu, gan mūsdienu politikas pazinēju mērķis. To ir centušies definēt dažādu ideoloģiju pārstāvji – kā liberāļi un sociālisti , tā anarhist un pat fašisti. Tomēr pat mūsdienās nav viena, skaidra un noteikta demokrātijas definējuma. …
