Pirmais miera līgums Baltijā tika parakstīts Tartu nākamajā dienā pēc Latvijas-Krievijas pamiera 1920.g. 2.februārī, pēc kura radās daudz jautājumu – ne tikai politiski (kāpēc karš bija izcēlies, kurš bija agresors?), bet arī saimnieciski un ekonomiski (katra zaudējumu atlīdzināšana). Krievija atzina Igaunijas neatkarību, savukārt igauņi krieviem deva plašas privilēģijas savas valsts ostās, kā arī krievu tranzītpreces netika apliktas ar muitu. Par tādu pretimnākšanu Igaunija saņēma no Krievijas 15 milj. zelta rubļu. Krievi vēlējās uzsākt plašus ekonomiskos sakarus ar Rietumiem caur Igauniju.
Kad Latvijas Ārlietu ministrija saņēma krievu-igauņu līguma oficiālo tekstu, tad Latvijai likās pilnīgi nepieņemami panti, kuros igauņi bija atteikušies no pilnīgas zaudējumu atlīdzināšanas un saimniecības prasībām pret Krieviju. Latvija vēlējās panākt kara zaudējumu vismaz daļēju atlīdzināšanu, kā arī tai bija lielas saimnieciskās prasības pret Krieviju.1
Britiem bija liela nepatika pret Poliju, jo tie uzskatīja, ka šī valsts ir galvenais konflikta avots Eiropā. Briti ieteica Latvijai nesaistīties ar to. Polijas nostāja pret 1920.gada mieru bija vēsa.…
