Ikdienā cilvēki izdara visdažādākos lēmumus un tāpat lēmumi tiek pieņemti arī menedžmentā. Lēmums ir labākās alternatīvas izvēle, tāpēc būtiski ir attīstīt menedžera lēmuma pieņemšanas prasmi, lai tie būtu efektīvi un nozīmīgi organizācijas mērogā. Lēmumu pieņemšana ir vienas vai vairāku iespējamo alternatīvu izvēles process, kā arī tā ir nepārtraukta problēmu risināšana. Organizācijas vadītājs pieņem konkrētus lēmumus visos līmeņos. Visus menedžmenta lēmumus var iedalīt divās grupās:
• programmētie lēmumi, kad kāda konkrētā problēma atkārtojas, menedžeris jau zina, kā šādu problēmu risināt un tā neprasa lielu laika patēriņu un pūles , bet gan prasa specifisku noteikumu, programmu lietošanu;
• neprogrammētie lēmumi, kad tos pieņem, risinot jaunas, neordināras problēmas, gluži pretēji programmētajiem lēmumiem.
Lēmuma pieņemšanas apstākļus nosaka noteiktība, kas ir racionālo lēmumu pieņemšanas modelis jeb konkrētā situācijā pieņemt vislabāko lēmumu, jo pārsvarā visas alternatīvas un iznākumi ir zināmi; riska apstākļi, kad nav zināmi visi lēmumi un to rezultāti un nenoteiktības apstākļi, kad nevar novērtēt ne lēmuma pieņemšanas apstākļus, ne iespējamo risku.1
…
