Fotogrāfija – metode attēlu iegūšanai, izmantojot īpašas optiskas ierīces un gaismjūtīgus materiālus. Laba fotoattēla ieguve vairāk atkarīga no fotogrāfa iemaņām nekā no fotoaparāta.
Cilvēki jau no seniem laikiem bija ieskatījušies vilinošā saules staru saspēlē. Viņi ievēroja apgaismotu priekšmetu spēju mainīties krāsā un formā. Un brīnījās par dažu vielu īpatnību kļūt tumšām gaismas iedarbībā. Pirmā fotogrāfija tika izgatavota pirms nedaudz vairāk nekā 150 gadiem, taču attēla veidošanās princips bija zināms daudz agrāk. Ķīnieši atklāja, ka gaisma, iekļūstot tumšā telpā pa mazu caurumiņu, uz pretējās sienas veido neskaidru attēlu.
Pirmais fotoattēls pasaulē – cinka plate, kas pārklāta ar asfalta kārtiņu – tika iegūts 1826. gadā. Fotografēšanu veica francūzis Žozefs Nisefors Njepss – bilde tika uzņemta caur istabas logu, un tajā bija redzams pagalma skats. Tā kā eksponēšanai bija nepieciešamas astoņas stundas, tādēļ attēla abās pusēs ir ēnas. (attēls numur 1)
1837. gadā L. Dagērs atklāja attīstīšanu, kas ļāva dažās minūtēs iegūt asus fotoattēlus.
Taču par fotogrāfijas “dzimšanas dienu” mēdz uzskatīt 1839. gada 7.janvāri. Tajā dienā Parīzes zinātņu Akadēmija uzklausīja Luija Dagēra ziņojumu par viņa atklājumu. Praktiskā veidā Dagērs to bija pamatojis ar fotogrāfiskas klusās dabas izveidi, kas tika nodota glabāšanā Luvrā.
Atklāto metodi Dagērs definējis savā vārdā, nodēvēdams to par dagerotipiju. Viss šis process, tieši mitro metāla plākšņu izmantošanas dēļ, bijis dārgs un sarežģīts.
Divus gadus vēlāk angļu zinātnieks Viljams Fokss Tolbots izgudroja fotoattēlu kopēšanu no negatīva. Šo metodi izmanto vēl joprojām.…
