-
Iekšējās komunikācijas loma uzņēmuma tēla veidošanā
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 3 | |
1. | IEKŠĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS BŪTĪBA | 4 |
1.1. | Iekšējās komunikācijas veidi, virzieni un kanāli | 7 |
1.1.1. | Formālā un neformālā iekšējā komunikācija | 8 |
1.1.2. | Vertikālā un horizontālā komunikācija | 9 |
1.1.3. | Personiskā, rakstiskā un elektroniskā iekšējā komunikācija | 11 |
1.2. | Iekšējās komunikācijas vadība uzņēmumā | 13 |
1.3. | Iekšējā komunikācija pārmaiņu laikos | 19 |
1.4. | Iekšējās komunikācijas tendences | 22 |
2. | UZŅĒMUMA TĒLS UN TĀ VEIDOŠANA | 25 |
2.1. | Uzņēmuma tēlu veidojošie atribūti | 27 |
2.2. | Uzņēmuma tēla apdraudējumi | 28 |
3. | IEKŠĒJĀ KOMUNIKĀCIJA KĀ UZŅĒMUMA TĒLU VEIDOJOŠS ELEMENTS | 30 |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 35 |
Vārds „komunikācija” ir cēlies no latīņu valodas „communis”, kas nozīmē kopīgs [28]. Komunikācija ir neatņemama jebkura cilvēka ikdienas sastāvdaļa, kas ļauj mums nodot informāciju un to saņemt. Literatūrā minētas vairākas iekšējās komunikācijas definīcijas, taču pēc autores domām, tās precīzi neraksturo iekšējās komunikācijas būtību. Līdz ar to, autore, balstoties uz portāla „Letonika” termina „komunikācija” skaidrojumu [33], izveido savu iekšējās komunikācijas definīciju - iekšējā komunikācija norit starp organizācijas pārstāvjiem un ir divpusējs informācijas apmaiņas process, kura gaitā saņemtā informācija ir saprotama abiem tās dalībniekiem. Uzņēmums un darbinieki ne tikai apmainās ar informāciju, bet arī cenšas viens otru saprast un veidot otra uztveri, domas un nodomus [5., 14].
Komunikācija ir atvērts process, „tā norisinās savā vidē - konkrētā psiholoģiskā un sociālā struktūrā. Tikai apzinoties šo kontekstu, iespējams saprast un nosūtīt informāciju. Paralēli komunikatīvajai videi, nozīmīga ir arī ziņas nosūtītāja sociālā loma (misija), psiholoģiskās pozīcijas prestižs (autoritāte)” [10., 127]. Komunikācijas procesā (sk. 1.1.att.) nozīmīga loma ir ne tikai izvēlētajam kanālam, bet arī tam, kā informācija tiek kodēta un dekodēta. Tajā pašā laikā ne mazāk svarīga ir informācijas uztveršana un interpretācija. Informācijas saņēmējam ir jābūt ne tikai labam ziņas uztvērējam, bet viņam ir jābūt arī labam klausītājam. Klausīšanās ir komunikācijas pamats, jo starp biznesa struktūrām tā vairāk balstās uz mutisko nekā uz rakstisko saziņu, pie tam izteikto vārdu iedarbīgums galvenokārt ir atkarīgs nevis no tā, kā cilvēki izsakās, bet no tā kā viņi klausās [19., 8]. Pamela Mountere uzsver, ka klausīšanās ir 50% no komunikācijas [13., 89.].…
Darba teorētiskā daļa, kuras saturu veido: 1.IEKŠĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS BŪTĪBA 1.1.Iekšējās komunikācijas veidi, virzieni un kanāli 1.1.1.Formālā un neformālā iekšējā komunikācija 1.1.2.Vertikālā un horizontālā komunikācija 1.1.3.Personiskā, rakstiskā un elektroniskā iekšējā komunikācija 1.2.Iekšējās komunikācijas vadība uzņēmumā 1.3.Iekšējā komunikācija pārmaiņu laikos 1.4.Iekšējās komunikācijas tendences 2.UZŅĒMUMA TĒLS UN TĀ VEIDOŠANA 2.1.Uzņēmuma tēlu veidojošie atribūti 2.2.Uzņēmuma tēla apdraudējumi 3.IEKŠĒJĀ KOMUNIKĀCIJA KĀ UZŅĒMUMA TĒLU VEIDOJOŠS ELEMENTS Laikā, kad ekonomiskā situācija Latvijā ir stipri pasliktinājusies, uzņēmumi un to vadība arvien vairāk mēģina rast veidus, kā saglabāt uzņēmuma rentabilitāti, noturēt savu klientu loku, optimizēt izmaksas un izdzīvot šajos sarežģīti ekonomiskajos apstākļos. Uzņēmumi ir spiesti samazināt izmaksas ne tikai uz biroja telpu nomas vai telefonu rēķiniem, bet galvenokārt uz personāla izdevumiem, kas sevī iekļauj ne tikai algu samazinājumu, bet arī darbinieku atlaišanu. Neapšaubāmi tas viss kopā veido spriedzi darba kolektīvā un bieži vien negatīvi ietekmē darba vietas mikroklimatu, ja vien efektīvi nedarbojas iekšējā komunikācija starp uzņēmuma vadību un tā darbiniekiem. Tam par pamatu var būt dažādi iemesli, taču galvenokārt uzņēmums pietiekami neinvestē resursus, lai iekšējo komunikāciju uzturētu, pilnveidotu un nodrošinātu to kā vienu no svarīgām uzņēmuma funkcijām.