Apzināšanās vienmēr ir saistīta ar personīgo pieredzi. Mēs nevaram apzināties pagātnē vai nākotnē. Mēs apzināmies atminas un nākotnes plānus, bet mēs tos apzināmies “šeit un tagad”, kā apzināšanās procesa daļu.
Ja mēs nevaram tikt galā ar nepabeigtu situāciju, mēs meklējam atbalstu, kādu, kas varētu palīdzēt. Tas var izpausties kā sūdzība, lūgums pēc palīdzības, žēlošanās u.c. Varam arī šo palīdzību atrast paši sevī vai arī savās fantāzijās. Šī palīdzība ir rūpīgi jāpārbauda, jo tās var izrādīties katastrofiskas gaidas.
Bet, jebkurā gadījumā šajā kustībā starp to, lai tiktu galā ar situāciju vai meklētu atbalstu, mēs mobilizējam savu personīgo potenciālu. Un tā ir visa pieejas teorija.
