Secinājumi
Kārlis Ulmanis 6 gadu ilgā autonomā valdīšanas laikā iekļāva daudz darāmo darbu. Viens no tiem bija neiedomājama politiskā propaganda, kuru ieraugot tagad, 2019.gadā, varētu domāt, ka Ulmaņlaiki bija demokrātiska iekārta, jo tauta ir viens no galvenajiem tēliem šajās kinohronikās. Ulmanis kino tika parādīts kā labs, godīgs vadonis un glābējs, neskatoties uz to, ka tā laika Latvijā viņš bija nostiprinājis vienpersonisku varu, kurā bija aizliegtas partijas un preses brīvība. To varētu saukt par paraugstundu gan tā laika, gan šī laika valstu līderiem.
Manuprāt, šādas propagandiskās filmas ir lieliska iespēja iepazīties ar to, kas tolaik valsts iekārtās bija svarīga valdīšanas sastāvdaļa. Salīdzinot faktus un 1934.gada dokumentālas filmas, ir skaidri redzama realitāte pret maldīgo realitāti, kas arī pierāda to, ka Kārļa Ulmaņa politiskā propaganda bija veiksmīgi realizēta.
…
