Kompetence (competens) nozīmē lietpratību, plašas zināšanas kādā jomā, jautājumā, darbības sfērā. Kompetence ir gatavība darbībai, subjekta izziņas vajadzība; personības attīstības veseluma procesuāls, integrējošs rādītājs, individuāli psiholoģiska, sociāla kvalitāte, spējas, kas nodrošina sekmīgu darbības veikšanu; arī amatpersonu pilnvaru apjoms, to izpildes pārzināšana.
Saskarsmes struktūrvienība
Interaktīvā – saskarsmes partneru mijiedarbība
Komunikatīvā – apmainās ar informāciju
Perceptīvā – saskarsmes partneru savstarpējā uztvere
Komunikatīvā – ir saziņa, jūtu, domu informācijas sniegšana. Efektivitāte atkarīga no kompetences. Komunikēšanās prasmes raksturo kultūra, pilsoniskais briedums, spriestspēja.
Interaktīvā – cilvēks, sadarbība, organizācija. Pamatojas uz starppersonu sadarbību, darbības organizāciju (kooperācija, sacensība, konkurence)
Perceptīvā – savstarpējā uztvere, kurā veidojas priekšstats par otru cilvēku. Veidojas tēls par cilvēku, uzvedību, interpretācija
identifikācija
refleksija, cilvēka pašizziņa, spoguļattēla veidošana
empātija , spēja iejusties, iedarboties, līdzdarboties procesā.
…
