Romāns sniedz ieskatu tajā, ka visi kļūst sapņaini un
racionālu lēmumu pieņemšana kļūst miglaina. Viss aiziet galējībās. Piemēram, Rūdolfs
meklēja jebkādu attaisnojumu, lai satiktu Lauru, viņš sagaidīja viņu pēc darba, viņš vēroja
viņu peldamies.
Romāns parāda, ka jebkuram cilvēkam ir nepieciešams šis netveramais piepildījums, ko
sniedz otrs cilvēks. “Katram, pat beidzamam draņķim, gribas būt labam vismaz priekš
kāda, kaut priekš putna, kaut priekš tārpa.”
“Aka” uzdod jautājumu: kā un kādos apstākļos cilvēks spēj būt laimīgs un saskaņā ar savu būtību? Uz šo jautājumu mudina Lauras sarežģītais lēmums un būšana izvēles priekšā. Viņas mīlasstāsts sniedz atziņu, ka zemapziņa spontāni tiecas pēc mīlas un grib atbildēt, bet prāta apsvērumi, dzīves pieredze un morāles principi diktē savu.…
