Depresija ir smaga slimība, kuras pamatā ir neiroze. Depresija (. No latīņu Deprimo «push", "apspiest") - ir garīga slimība, ko raksturo depresijas triāde: nomākts garastāvoklis, zaudējumu sāpju pieredzes (Anhedonia) traucējumi domāšanās (negatīvā spriedumi, pesimistiski uzskata to, kas notiek, uc) un motoriskā atpalicība. Ja depresija samazināja pašapziņu, tad rodas intereses zudums par dzīvi, un ikdienišķām darbībām. Pusaudžiem, viens no rādītājiem, var būt arī lieto narkotikas vai alkoholu.
Kā garīga rakstura traucējumiem ir pretrunā ar izjūtām. Uz ilgu laiku (vairāk nekā četras līdz sešiem mēnešiem), depresija tiek uzskatīta par garīgu slimību. Depresija reaģē arī uz ārstēšanu, vairāk nekā 80% gadījumu nāk pilnīga reģenerācija, tomēr pašlaik depresija - visbiežāk garīga rakstura traucējumiem. No depresijas cieš 10% no iedzīvotājiem vecumā virs 40 gadiem. No tiem 2 / 3 - sieviete. Vecāka gada gājuma cilvēkiem- 65 gadīgiem depresija ir trīs reizes biežāk. Dažos gadījumos, persona, kas cieš no depresijas, sāka pārmērīgi lieto alkoholu (vai citas narkotisko vielu, kas iedarbojas uz CNS), iet "galva", kas darbu.…
