Author:
Evaluation:
Published: 22.03.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 1.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 2.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 3.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 4.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 5.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 6.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 7.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 8.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 9.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 10.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 11.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 12.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 13.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 14.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 15.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 16.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 17.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 18.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 19.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 20.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 21.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 22.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 23.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 24.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 25.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 26.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 27.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 28.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 29.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 30.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 31.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 32.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 33.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 34.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 35.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 36.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 37.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 38.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 39.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 40.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 41.
  • Summaries, Notes 'Dārzkopība', 42.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Jēdziens dārzkopība (R.Kronberga)    2
1.1.  Dārzkopība kā ražošanas un zinātnes nozare, tās saistība ar citām nozarēm    2
1.2.  Dārzkopība - studiju priekšmets, tās struktūrelementi    3
1.3.  Profesionālā un akadēmiskā izglītība dārzkopībā, izglītības elementi    3
1.4.  Dārzkopība pasaulē, Latvijā, tās vēsturiskā attīstība    3
1.5.  Dārzaugi uzturam, veselībai, dzīvespriekam, rotai    4
1.6.  Dārzaugu audzēšana pašapgādei un komerciālās dārzkopības iespējas Latvijā    5
2.  Dārzeņkopība kā dārzkopības apakšnozare (M.Baumane)    7 6
2.1.  Dārzeņi, to audzēšana pasaulē    8
2.2.  Mērenā klimata zonā audzējamie dārzeņi    9 8
2.3.  Dārzeņu kultūru klasifikācija    9
2.4.  Dārzeņi segtajās un lauka platībās    10 9
2.5.  Segto platību veidi, to izvēles pamatprincipi    11
2.6.  Dārzkopībai segtajās platībās nepieciešamie resursi    13
2.7.  Dārzeņkopības apakšnozares ekonomiskais novērtējums    13
3.  Augļkopība, kā dārzkopības apakšnozare (I.Gronskis, R.Kronberga)    14
3.1.  Augļaugi, to audzēšana pasaulē    14
3.2.  Mērenā klimata zonā audzēto augļaugu botāniskais sastāvs    16
3.3.  Augļaugi dārzā un ārpus tā    17
3.4.  Augļu dārzu tipi, to raksturojums    17 15
3.5.  Dārzu izveides pamatprincipi    18
3.6.  Augļu dārzu teritorijas organizācija    19
3.7.  Sugu un šķirņu izvēle    19
3.8.  Augļu dārzu izveides tehnoloģija    20
4.  Daiļdārzkopība kā dārzkopības apakšnozare (R.Kronberga)    21
4.1.  Daiļdārzkopība pasaulē un Latvijā    21
4.2.  Dekoratīvo augu klasifikācija    22
4.3.  Ainava, apstādījumi, to veidi    23
4.4.  Kokaugi apstādījumos    24
4.5.  Zālienu ierīkošana un kopšana    25
4.6.  Puķes, to audzēšana āra apstākļos    26
4.7.  Projektēšanas pamati    28
5.  Dārzaugi un vide (R.Kronberga)    29
5.1.  Saimniecisko apstākļu loma dārzaugu audzēšanā    31
5.2.  Darbs dārzkopībā, mehanizētais un roku darbs    32
6.  Dārzaugu pavairošana (R.Kronberga)    32
6.1.  Pavairošana ar sēklām    33
6.2.  Sēklu sagatavošana sējai    33
6.3.  Sēja un sējeņu audzēšana (kokaugi)    34
6.4.  Veģetatīvā pavairošana    35
6.5.  Kokaudzētava, to tipi    37
6.6.  Potētu stādu izaudzēšana    38
7.  Dārzaugu šķirnes (I.Gronskis)    40
8.  Biškopība, tās nozīme tautsaimniecībā (R.Kronberga)    40
8.1.  Biškopības attīstība pasaulē, Latvijā    41
8.2.  Drava un dravošana, dravu organizācijas pamatprincipi    43
9.  Dārzkopības ražojumu tirgus (R.Kronberga)    44
9.1.  Iekšējais patēriņš un tirgus pieprasījums    44
9.2.  Ārējais tirgus, eksporta - importa problēmas un iespējamās izmaiņas saistībā ar Latvijas tuvināšanos ar Eiropas Savienību    45
9.3.  Dārzkopības ražojumu ekonomiskais ienesīgums    46
Extract

Kā liecina vēstures dati (izrakumi u.c.), dārzaugus sāka kultivēt ļoti sen. Vīnkoki kultivēti jau 7000 gadus atpakaļ, dārzeņi 4 - 6 tūkst. Pirmie dārzaugi kultivēšanai tika ņemti no savvaļas audzēm un pārstādīti cilvēku apmešanās vietu tuvumā. 4 tūkst. gadus atpakaļ sāka audzēt kauleņkokus un riekstaugus. Šajā laikā tika veidoti pirmie krāšņumaugu stādījumi pie pilīm, svētnīcām un klosteriem. Daudzus dārzaugus audzēja, lai ziedotu Dieviem.

Eiropā vīnkoki, ābeles, bumbieres, plūmes u.c. audzēti 3.gadsimtā p. m. ē. Eiropā kultūraugu izplatībā liela nozīme ir Senajai Grieķijai. Jau Hipokrāta laikā (460 - 370 gadā p.m.ē.) valdība veicināja dārzkopības attīstību, rīkojot izstādes un apbalvojot labākos dārzkopjus. Šajā laikā prot augus pavairot ar potēšanu un tiek izveidotas speciālas augļu glabātuves. Audzētas tiek dažādas šķirnes ar atšķirīgu ienākšanās laiku. Plaši audzē vīnkokus un olīves, kuru eļļu izmanto maiņas tirdzniecībā.

No Aristoteļa rakstiem uzzinām, ka Itālijā grieķu kolonisti ieved dažādus dārzaugus arī no Amerikas kontinenta.

Krievu zinātnieki, akadēmiķa N. Vavilova vadībā, ekspedīcijās apsekoja visu pasauli un noteica galvenos dārzaugu izcelšanās centrus. Tie ir divpadsmit.

Dārzkopīibas attīstībā liela nozīme ir “Dārzkopības centra” izveidošanai gadsimta sākumā Amerikā. Šobrīd šāda parauga centri ir visās attīstītās zemēs. Nelielā (600 - 2500 m2) platībā telpās un atklātā laukā nopērkams viss dārzkopībā nepieciešamais.

Šobrīd pasaulē tiek attīstītas visas dārzkopības apakšnozares. Atsevišķu nozaru un kultūru audzēšanas attīstība tiek diferencēta, ņemot vērā ekonomisko izdevīgumu. Atsakās no to kultūru audzēšanas, kuras lētāk ir ievest.

Latvijā dārzkopībai ir sena vēsture. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos no dārzeņiem vispirms audzēja rāceņus, bet 19. gs. kā pēdējie, tiek ievesti tomāti, paprika, kabači, baklažāni u.c. No augļaugiem pirmās tika audzētas (atstātas neizcirstas līdumos) ābeles, bet ziņas par augļu dārzu stādījumiem ir no 1339. g. Plašāka informācija par dārzu lielumiem un šķirnēm ir ar 19. gs. sākumu, kad arī zemniekiem jau bija savi augļu dārzi. Straujāk dārzkopība attīstījās līdz ar pirmo stādu audzētavu veidošanos.

Pamats dārzkopības attīstībai, mūsu zemē meklējams latviešiem raksturīgajā dabas daiļuma dziļajā izpratnē, kas labi saskatāms seno lauku sētu apstādījumos.…

Author's comment
Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Dārzkopība”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/206616

Send

Email has been sent