Evaluation:
Published: 10.01.2013.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Used
  • Research Papers 'Nokrišņi, to veidošanās fizikālais pamatojums', 1.
  • Research Papers 'Nokrišņi, to veidošanās fizikālais pamatojums', 2.
  • Research Papers 'Nokrišņi, to veidošanās fizikālais pamatojums', 3.
  • Research Papers 'Nokrišņi, to veidošanās fizikālais pamatojums', 4.
  • Research Papers 'Nokrišņi, to veidošanās fizikālais pamatojums', 5.
  • Research Papers 'Nokrišņi, to veidošanās fizikālais pamatojums', 6.
  • Research Papers 'Nokrišņi, to veidošanās fizikālais pamatojums', 7.
  • Research Papers 'Nokrišņi, to veidošanās fizikālais pamatojums', 8.
  • Research Papers 'Nokrišņi, to veidošanās fizikālais pamatojums', 9.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Ūdens iztvaikošana    4
  Gaisa relatīvais mitrums    4
  Gaisa spiediens un temperatūra    5
  Nokrišņu veidi    7
Extract

Nokrišņu veidi
Nokrišņi parasti veidojas tad, kad atmosfēra ir piesātināta ar ūdens tvaikiem. Nepiesātinātais tvaiks pārvēršas piesātinātajā tvaikā temperatūras un gaisa mitruma ietekmē- sasniedzot rasas punktu un sāk norisināties kondensācija (skatīt 2.attēlu). Kondensācijas punktu atmosfēra sasniedz divos veidos - atdziestot un palielinot ūdens tvaika koncentrāciju. Tomēr siltās gaisa masas, kas ir atmosfēras apakšējos slāņos vēl turpina virzīties uz augšu neļaujot kondensētajām ūdens daļiņām krist lejā, kā arī veicina to atkārtotu iztvaikošanu (veidojot mākoņus) līdz brīdim, kad kondensētās daļiņas paliek tik daudz, ka augšupejošie tvaiki nespēj tās noturēt. Ūdens kondensējas un krīt veidojot lietu, sniegu, krusu vai vienkārši kondensējoties uz zemes virsmas veidojot sarmas un salnas vai miglu. Nokrišņa veids ir atkarīgs no gaisa temperatūras. Pieaugot augstumam virs zemes gaisa temperatūra samazinās. Piemēram, 200 metru augstumā būs vēsāks nekā 5 metru augstumā virs jūras līmeņa. (Ar to ir izskaidrojams sniegs pakalnu augšējā daļā attiecīgajos gadalaikos) Tāpēc gaisa tvaikam ceļoties augšā tas sasniedz tik zemu temperatūru, ka ar konkrēto gaisa mitrumu un temperatūras ietekmē sāk kondensēties (Skatīt 3.Attēlu). Tas var norisināties dažu metru augstumā un kā arī desmit vai vairāk kilometru augstumā. …

Author's comment
Atlants