Apbrīnas vērts ir arī Emīlijas Benjamiņas stingrais raksturs un arī pati šī sieviete, kura, kaut bija ļoti vīrišķīga, panāca Antona Benjamiņa šķiršanos no savas pirmās sievas, ar kuru bija vairāki kopīgi bērni, kopā ar viņu izdeva laikrakstu, kas bez Antona varbūt nemaz nebūtu iespējams, un caur visām lielajām grūtībām sasniedza slavas virsotni. Tomēr visā savā augstprātībā Benjamiņa neuzskatīja par iespējamu nevienu nelaimi un neņēma vērā ne pareģa Finka, ne kādas čigānu sievietes vārdus, ka viņa mirs nabadzībā un pilnīgi vientuļa, bez nevienas savas mantas. Tā tas arī notika – Antons nomira. …
