-
Latviešu kultūra pēc Otrā pasaules kara
Pirmajos pēckara gados Latvijā notika tiešas represijas pret daudziem kultūras un izglītības darbiniekiem.
Bet tajā pašā laikā ir vērojama arī ļoti strauja visu mākslas nozaru attīstība. Liela nozīme mākslas attīstībā bija tautas iniciatīvai.
Aktīvi darbojās kultūras nami un mākslas studijas. Dažādas mākslas savienības cīnījās pret reālismu mākslā un veicināja profesionalitātes līmeņa celšanos.
KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA
Atvēlot lielus materiālus līdzekļus, tiek atjaunoti kara laikā sapostītie kultūras pieminekļi.
Vecrīgas baznīcas, senas ēkas, Rundāles pils...
Vislielākie nopelni restaurācijā pieder Rundāles pils direktors Imantam Lancmanim (1941).
Daži arhitektūras pieminekļi tika nodoti apsaimniekošanai.
MUZEJI
1965. gadā Latvijā bija 40 muzeji.
Ļoti aktīvi darbojās Dabas muzejs, P. Stradiņa muzejs un E. brīvdabas muzejs.
1951. gadā tika dibināts Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs, kas 2001. gadā pārdēvēts par Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju. …
Pēckara gados sāka strauji attīstīties latviešu nacionālā teātra kultūra. AKADĒMISKAIS DRĀMAS TEĀTRIS – galv. rež. A. Amtmanis – Briedītis iestudējis” Zvejnieka dēls”, “Zaļā zeme”, “Mērnieku laiki”... Izcilus darbus veicis arī Alfrēds Jaunušāns. DAILES TEĀTRIS – par galv. rež. Turpina strādāt Eduards Smiļģis. “Uguns un nakts”, “Spēlēju dancoju”, “Marija Stjuarte”... RĪGAS KRIEVU DRĀMAS TEĀTRIS – pēc 2. Pasaules kara par režisoriem strādāja M. Pjarns, J. Jurkovskis, A. Kacs, S. Losevs... Nozīmīgākās izrādes “Okeāns”, “Bet rītausmas šeit klusas”, “Pīļu medības”, “Ķiršu dārzs” un citas... Šodienas mūzikas dzīve nav iedomājama bez Latvijas Nacionālās operas. Galvenais diriģents – Leonīds Vīgners Māksliniekiem atgriežoties no trimdas operā tiek iestudēti jauni baleti un operas. Personas: E. Špokaite, V. Jansone, Aivars Leimanis, Jevgeņijs Čanga, Aleksandrs Lembergs, Elza Radziņa, Lita Beiris, Janīna Es tomēr vēl vēlos pieminēt nesen aizgājušo, vienu no izcilākajiem latviešu gleznotājiem un scenogrāfiem Andri Merkmani. Viņa ieguldījums ir tādās filmās kā “Vilkaču mantiniece”, “Teātris”, “Nāves ēnā”, “Ezera sonāte” un vēl daudzas citas. Ļoti iecienīts scenogrāfs Dailes teātrī. Viņa darbus un personālizstādi iespējams aplūkot vienā no krāšņākajām izstādēm E. Smiļģa muzejā. Izstādi gan kuru katru nedēļu slēgs.
