Epikūra uzskati par baudu krietni atšķiras no mūsdienu baudas izpratnes. Es tiektos Epikūra baudu nosaukt par šķīsto baudu, kas neprasa upurus un lielas pārmērības. Bauda tiek sasniegta no mazumiņa. Manuprāt, mūsdienās Epikūra baudas izpratni būtu ļoti grūti iedibināt, ja ne neiespējami, jo mūsdienu sabiedrība ir ļoti tendēta vairāk uz kvantitāti nevis uz kvalitāti, bet ja iespējams tad uz kvantitatīvu kvalitāti. Tātad, kā es to skaidrotu- jo vairāk baudas cilvēks ir sasniedzis savas dzīves laikā, jo vairāk viņa baudas uztvere tiek notrulināta, viņš vairs nespēj izjust patiesas emocijas, patiesu prieku, kur nu vēl laimes sajūtu, kas tik ļoti pietrūkst ikvienam no mums.…
