Valstī vērojama ārkārtīgi liela politiskās virsotnes atsvešinātība no tautas. Tautai nav ticības, ka dzīve varētu mainīties uz labo pusi. Sabiedrībā pieaug vienaldzība pret apkārt notiekošo, jo tās rīcībā nav līdzekļu kā ietekmēt valsts varu, tāpēc cilvēki nievēro, “apiet” likumus.
Pēc manām domām, cilvēka un Dieva likumiem būtu jāstāv blakus, tos nevajadzētu nodalīt vienu no otra ,jāievēro abi. Cilvēka likums mūsdienās ir ieņēmis galveno lomu, baznīcai un Dievam vairs nav tik liela nozīme kā kādreiz, cilvēki tic mazāk. Bet Dieva likumi mums nāktu par labu.
Nepietiek tikai ar cilvēka likumu ievērošanu, jāpakļaujas arī Dieva likumiem, jādzīvo saskaņā ar tiem. Ja mēs vairāk ticētu, mīlētu un mazāk “turētos” pie mantiskām vērtībām, tā vietā pievērstos morālām, tad , iespejams, izbēgtu no daudzām nebūšanām, cilvēki būtu laimīgāki.
…
