Jauns jūras ceļš uz Indiju
Lisabona līksmoja un gavilēja. Beidzot atrasts jauns jūras ceļš uz Indiju apkārt Āfrikai.
Līksmoja Portugāles karalis. Līksmoja karaļa galms, līksmoja visi, kurus interesēja tirdzniecība ar austrumiem. Tiesa, no četriem Vasko da Gamas kuģiem atgriezušies tikai divi, no apkalpes locekļiem - mazāk nekā puse. Tomēr mērķis ir sasniegts. Tagad portugāļiem ir savs jūras ceļš uz Indiju, uz zelta, dārgu akmeņu, smaržzāļu un garšvielu zemi. Jau pirmā ekspedīcija, varētu sacīt - tikai izlūku brauciens, bija devusi krietnu peļņu. Jūrnieki bija pārveduši no “dienvidu zemes” tik daudz garšvielu, ka par ieņemto naudu varēja samaksāt par bojāgājušajiem kuģiem, atlīdzināt ar uzviju visus citus izdevumus. Bet samaksāt par cilvēku dzīvībām? Lai gan par tām sēro tie, kuru tuvinieki un drab ugi atraduši kapu svešajos krastos vai jūras dzelmē. Tiesa gan, viņiem, protams, nav veicies, ļoti žēl šo jauno cilvēku - bet ko tur lai dara? Viņi taču zināja, uz kurieni dodas. Un varbūt viņi paši atkārtoja matrožu seno parunu, ka “jūrā braukt ir nepieciešams, bet saglabāt dzīvību nav nemaz tik nepieciešams...”. …
