Es izeju pa durvīm un aiz iešķībās sētas redzu balto pasaku, kas man nākamo pavasari jau vēsta, taču kaut kas ir mainījies. Neviens pat nemēģina maigos ziedus aizskart. Noticēt pavasarim palīdz baltās ziedlapiņu kaudzītes, ko par spīti centīgajam vējam sētnieks saslaucījis šai pus žogam. Vēlāk tikai mazie kukainīši, kas sētu neredzami šķērso, tiek pie saldajām zālē sagūlušajām rudens veltēm, bet es neskumstu, jo kāda maza sēkliņa ir izdzinusi asnus. Tā pieņemas spēkā gozēdamās saulē uz manas palodzes. Drīz to stādīšu pagalmā un sētas apkārt nebūs.…
