Author:
Evaluation:
Published: 26.05.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
  • Research Papers 'Igaunijas grautiņi 2007.gadā', 1.
  • Research Papers 'Igaunijas grautiņi 2007.gadā', 2.
  • Research Papers 'Igaunijas grautiņi 2007.gadā', 3.
  • Research Papers 'Igaunijas grautiņi 2007.gadā', 4.
  • Research Papers 'Igaunijas grautiņi 2007.gadā', 5.
  • Research Papers 'Igaunijas grautiņi 2007.gadā', 6.
  • Research Papers 'Igaunijas grautiņi 2007.gadā', 7.
  • Research Papers 'Igaunijas grautiņi 2007.gadā', 8.
Extract

2007.gadā Krievijā tika nojaukti vairāki 2.Pasaules kara upuriem veltīti pieminekļi. Stavropolē jau ziemā, februārī, nojauca pilsētas centrā esošo 30 metrus augsto monumentu. Monuments uzstādīts par godu karavīriem (kazakiem), kuri ģenerāļa Ļeva Dovatora vadībā atbrīvoja Stavropoli no 3.reiha armijas. Krievijas kara veterānu komitejas pārstāvis Nikolajs Pļaskins bija sašutis par to, ka Igaunijā tikai lemj par pieminekļa pārvietošanu, bet Stavropolē jau jauc nost. N.Pļaskins paziņoja: „Tad jau mēs esam sliktāki par igauņiem”. Vispār Stavropoles vadība, ar pilsētas mēru Dmitriju Kuzminu priekšgalā, šim pasākumam piegāja ļoti oriģināli- 30 metrus augsto monumentu nojauca un apsolīja tuvējā skvērā uzstādīt tā kopiju 2,5 metru augstumā. 2007.gadā Krievijā tika nojaukti vai mēģināti nojaukt vēl vairāki pieminekļi, kas celti par piemiņu 2.pasaules karā kritušajiem. Pēc K.Goloskova definīcijas iznāk, ka valstisko fašismu piekopj Krievija, jo Krievijā veic pieminekļu nojaukšanu, atšķirībā no Igaunijas, kur piemineklis, tā sauktais „bronzas Aļoša” netika nojaukts, bet gan pārvietots no pilsētas centra uz karavīru kapiem.

Nobeigums
Šādi notikumi diemžēl ļoti ietekmē valstu attiecības un liek izdarīt secinājumus, cik visas sfēras tomēr ir saistītas un cik saasināti var risināties vēsturisku jautājumu risināšana vai mainīšana.
Lai arī ir pagājuši vairāki gadi, šo notikumu atceras daudzi, tas tiek pieminēts vēl joprojām. Viedokļi atšķīrās- it īpaši pašām iesaistītajām valstīm. Pašā Krievijā, kā jau minēts autores darbā, pieminekļu demontāža un pārvietošana nav nekas neparasts un jauns, bet tieši Igaunijā tas radīja etnisko, politisko un lokālās vietas problēmas samilzumu, kas atskan pat vairāku gadu garumā un nav palicis bez sekām.
Jācer, ka Krievijas attiecības ar Igauniju uzlabosies un šie vēsturiskie momenti tiks turēti ar cieņu, bet ne ar naidisku attieksmi risināti.

Author's comment
Atlants