Imperators Oktaviāns
29. g.p.m.ē. Oktaviāns ieguva titulu „imperators”, bet 27. g.p.m.ē. senāts piešķīra viņam pavārdu „Augusts” (cildenais, majestātiskais un pat dievišķais), šis vārds vēlāk tika pielīdzināts vārdam ’’imperators’’. Romieši ticēja, ka šī titula īpašnieks bija apveltīts ar neparastām spējām, tādēļ Augusts bija ļoti augstā vērtē.
Principāta izveidošanās
28. g.p.m.ē. Oktaviāns Augusts ieguva tiesības sasaukt un vadīt Senāta sēdes, tiesības komandēt armiju un kļuva par augstāko priesteri (pontifex maximus). Viņu sāka dēvēt par pirmo senatoru (princeps senatus), kas deva viņam autoritāti un iespēju ietekmēt Senāta lēmumus. Oktaviāns tika iecelts arī par tautas tribūnu, kas deva tiesības apturēt visas valstiskās, likumdošanas un tiesiskās darbības, kā arī garantēja personas neaizskaramību. Augstākos maģistrus (Romas pilsētas prefektu, imperatora gvardes prefektu, pārtikas apgādes prefektu, ugunsdzēsības un kārtības uzturēšanas prefektu u.c.) nomainīja imperatora iecelti augstākajie ierēdņi, valsti pārvaldīja imperatora kanceleja un padome, pārejot no vēlētām uz ieceltām amatpersonām.
…
