Author:
Evaluation:
Published: 28.12.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
  • Research Papers 'Fenomenoloģija un etnometodoloģija', 1.
  • Research Papers 'Fenomenoloģija un etnometodoloģija', 2.
  • Research Papers 'Fenomenoloģija un etnometodoloģija', 3.
  • Research Papers 'Fenomenoloģija un etnometodoloģija', 4.
  • Research Papers 'Fenomenoloģija un etnometodoloģija', 5.
  • Research Papers 'Fenomenoloģija un etnometodoloģija', 6.
  • Research Papers 'Fenomenoloģija un etnometodoloģija', 7.
  • Research Papers 'Fenomenoloģija un etnometodoloģija', 8.
  • Research Papers 'Fenomenoloģija un etnometodoloģija', 9.
  • Research Papers 'Fenomenoloģija un etnometodoloģija', 10.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Fenomenoloģija    4
  Huserla fenomenoloģijas izpratne Teodora Celma darbos    4
  Huserla darba „Loģiskie pētījumi” galvenās idejas    7
  Etnometodoloģija    9
  Secinājumi    10
  Izmantotā literatūra    11
Extract

Profesors Teodors Celms (1893-1989) bija ievērojamākais Latvijas Universitātes profesors, kas divdesmitajos un trīsdesmitajos gados nodarbojās ar fenomenoloģiskiem, psiholoģiskiem un socioloģiskiem pētījumiem un publicēja nozīmīgus darbus latviešu un vācu valodā. Otrā pasaules kara beigās viņš emigrēja uz Vāciju, vēlāk pārcēlās uz ASV, kur turpināja filozofiskās studijas un sarakstīja trīssējumu darbu Phānomen und Wirklichkeit des Ichs. Studien ūber das subjektive Sein. Sakarā ar to, ka šis darbs nav publicēts, savu pētījumu par Huserla fenomenoloģijas izpratni T.Celma filozofijā veidoju, pamatojoties uz viņa filozofiskās darbības pirmo posmu, kas saistās profesora dzīvi un darbību Latvijā. Kad tiks publicēti visi nozīmīgākie T.Celma manuskripti, priekšstatus par viņa koncepciju varēs attīstīt un precizēt.
T.Celma ievērojamākais darbs Der phānomenologische Idealismus Husserls liecina, ka T.Celms Huserla mācību vērtē ļoti kritiski. Celmam ir daudz iebildumu pret fenomenoloģijas pamatlicēja nostādnēm, taču kopumā, manuprāt, tie skar divas problēmas: pirmkārt, transcendences filozofisko izpratni un fenomenoloģijas iespējas to tvert kā objektīvu, no apziņas vai subjekta imanences neatkarīgu realitāti, un otrkārt, intersubjektivitāti un fenomenoloģijas iespējas izkļūt no solipsisma apburtā lokā.
Kā liecina filozofijas vēsture, loģiskās un psiholoģiskās pieejas attiecības ir fundamentāls jautājums, kas ap fenomenoloģiju pulcē daudz interpretatoru.…

Author's comment
Editor's remarks
Atlants