Mālnieks sarunu ar Lieni iesāk ar glaimiem, slavinot meiteni, proti, „Jau otru gadu tevi noskatos un redzu, tu neesi tāda kā citas gājējas. Tevi ir saimnieces gars”.
Tādējādi vecais vīrs radīja Lienē nedaudz augstprātīgas, tomēr patīkamas izjūtas. Ir jau patīkami, ja paliela, paslavē. Liene „jutās varen pacelta no šīs negaidītās uzslavas, un viņas kauns sāka zust”. Manuprāt, ar šo gājienu Mālnieks ieviesa jaunietē uzticības un drošības sajūtu. Visticamāk, viņa pati to nemaz neapzinājās, tomēr uz zemapziņu tas strādāja ļoti labi.
„Dzīvosim kā tēvs ar meitu, kā bērns ar tēvu”.…
