Visu mūžu ar cilvēka ķermeni notiek pārmaiņas. Zīdaiņi kļūst par bērniem, bērni par pusaudžiem, un pusaudži - par pieaugušajiem. Sākot ar pusmūžu ķermenis sāk novecot.
Ķermenis neaug vienmērīgi, bet dažādā vecumā aug ar atšķirīgu ātrumu. Visātrāk cilvēks aug pirms piedzimšanas, to sauc par prenatālo periodu. Arī zīdainis aug ļoti ātri, bet vēlāk bērnībā augšana kļūst lēnāka. Zīdainis, (tas ir periods no dzimšanas līdz 12.mēnešu vecumam,) ir bezpalīdzīgs un pilnīgi atkarīgs no vecākiem.
Nākamais periods ir agrā bērnība no 1 – 3. Vienu gadu vecs bērns jau nav tik bezpalīdzīgs kā zīdainis. Kājas ir pietiekami spēcīgas, lai viņš patstāvīgi varētu pārvietoties. 2,5 – 3 gados bērnam raksturīgākais ir pāreja no vienotības ar māti uz Es, parādās paša griba, kuras galvenais lozungs ir : “ Es pats!”
Nākamis periods ir pirmā bērnība, tas ir pirmsskolas vecums no 3 – 6 gadi. Šajā laikā bērns mācās izvirzīt sev mērķus: “ Es to gribu un daru!” 4 – 5 gadi bērnam ir “ ievainojams” vecums, kas saistās ar bailēm no nezināmā.
…
