Komunikācija ir personu vai sociālo grupu mijiedarbības process.
Daudzas sociālas problēmas var būt saistītas ar starppersoniskām komunikācijas problēmām un tieši daudzas iejaukšanās spēj atrisināt sociālās nevarības, kas atkarīgas no starppersoniskās komunikācijas efektīguma.
Sociopsiholoģiskās tradīcijas pazīmes:
rūpīgs, sistemātisks vērojums,
cēloņsakarību (cēloņa un seku attiecību) atklāšana,
pētnieka distancēšanās no personīgajām pārliecībām, vērtībām u. tml.,
empīrisms.
Verbālie un neverbālie komunikācijas kanāli piešķir indivīdu sociālajai mijiedarbībai informācijas bagātīgumu.
Atšķirīgās attiecību iespējas, kuras tiek ilustrētas ar tipveida sociālām problēmām:
1.verbāla un neverbālā komunikācijas runa var veidot signālus ka īsziņu nosūtītāji vai saņēmēji;
2.pati par sevi komunikācija var būt domas objektīvu apstrādē, gan radot īsziņu, gan atšifrējot to apmaiņas procesā;
3.sociālās mijiedarbības īpašības var tieši vai netieši izmainīt uzmanību ar kuras palīdzību informācija tiek apstrādāta. Komunikācijas daudzveidība. …
