Vienšūnas organismu šūnām daloties, rodas jauni organismi, bet daudzšūnu organismu šūnām daloties, atjaunojas organisma daļas un tie aug lielāki. Cilvēka somatisko šūnu jeb ķermeņa šūnu dalīšanos sauc par mitozi. Tās nodrošināšanā piedalās šūnas sastāvdaļa, kas atrodas netālu no kodola un sastāv no divām daļām – centriolām, jo no tām veidojas dalīšanās vārpsta. Šo šūnu dalīšanās veidu sauc arī par netiešo dalīšanos un tās galvenais uzdevums ir saglabāt visās jaunajās šūnās nemainīgu hromosomu skaitu. Otrs cilvēka šūnu dalīšanās veids, kas raksturīgs tikai dzimumšūnām, tiek saukts par mejozi. Šīs šūnu dalīšanās galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka dzimumšūnās ir n jeb haploīds hromosomu skaits, lai pēc apaugļošanās atjaunotos sugai raksturīgais 2n jeb diploīds hromosomu skaits un jaunais organisms būtu ieguvis pusi hromosomu no mātes un pusi – no tēva.
Kad cilvēks ir kļuvis vecs vai ļoti slims, iestājas nāve, jo pārstāj darboties smadzenes, plaušas vai sirds. Ja šūna ir kļuvusi veca, vai tajā ir radušies bojājumi, tiek realizēta šūnas pašnāvība jeb apoptoze, kuru nodrošina šūnas organoīdi – lizosomas.
…
