Lai nodrošinātu šūnās iespēju tām darboties kā autonomām sistēmām un izpildīt tām raksturīgās funkcijas, nepieciešams šos procesus (vielmaiņa starp šūnu apkārtējo vidi) regulēt. Šūnas ķīmiskā sastāva un ārējās vides atšķirības izpaužas zināma sakārtotības pakāpe. Šo sakārtotību var nodrošināt, ja ir barjera (apvalks), kura kavē dažādu vielu pārvietošanos uz šūnu un no tās. Par cik šūnai jānodrošina dzīvības procesi, tai nepieciešams asimilēt vielas no apkārtējās vides, tajā pašā laikā šūnai jāpiemīt iespējai izvēles veidā izlaist caur savu barjeru vienas molekulas vai jonus, bet citas neielaist vai arī tās aktīvi izstumt no šūnas.
Visa vielmaiņa starp šūnu un apkārtējo vidi notiek caur ārējo /šūnas apvalku. Tieši šeit izlietota enerģija. Šūnas virspusē arī notiek pirmatnējās informācijas uzņemšana no tiešās šūnas apkaimes vai arī no citām šūnām (pēdējais faktors spēlē galveno lomu kā daudzšūnu organisma funkciju integrācijas process).
…
