Mūsdienu sabiedrībā ticība un neticība bieži saduras idejiskās diskusijās, kurās katrs cilvēks cenšas pamatot savu uzskatu sistēmu. Ticīgais cilvēks balsta savu pasaules skatījumu dievišķajā principā – pārliecībā, ka eksistē augstāka vara, kas vada pasauli, nosaka tās kārtību un iedod dzīvei jēgu. Savukārt neticīgais cilvēks pieņem racionālu, empīrisku skatījumu uz dzīvi – viņš uzticas zinātnei, pierādījumiem un bieži vien skeptiski vērtē visu, ko nevar izmērīt vai pierādīt. Šajā esejā iepazīstināšu ar dialogu starp diviem cilvēkiem – ticīgo un neticīgo – kuri, saglabājot cieņu, mēģina viens otram pierādīt savu pozīciju, vienlaikus atklājot arī dziļākus jautājumus par dzīves jēgu, cilvēcību un nezināmo.…
