1.Platona uzskats, ka cilvēki apvienojas, lai palīdzētu cits citam-atkarībā no dvēseles spējām(prāta, gribas, dziņām un jūtām), katram ir jāveic savs darbs-darba dalīšanas nozīme sabiedrības tapšanā.(5.lpp.)
2.Pārspīlējot, absolutizējot individuālās gribas nozīmi,rodas-voluntārisms, kas nerēķinās ar objektīviem nosacījumiem un reāliem apstākļiem.(22.lpp.)
3.Pašā vispārīgākā veidā attīstību var traktēt kā kvalitatīvu izmaiņu kopumu, kā procesu, kurā neviens sasniegtais stāvoklis neatkārto nevienu iepriekšējo, un stāvokļu maiņa kopumā iezīmē procesa linearitāti,t.i. noteiktu virzienu.(31.lpp.)…
