Politekonomija mācība par sabiedriskās ražošanas attīstību. Tā pēta cilvēka darbības sfēru sabiedrībā, materiālo labumu ražošanas un sadalīšanas likumsakarība.
EKONOMIKAS TEORIJAS PĒTĪJUMU METODES:
Zinātniskās abstrakcijas metode – kādas parādības, problēmas analīzē atmet nejaušo, neraksturīgo un sistematizē tikai būtisko.
Parciālās analīzes metode – kādas parādības, problēmas analīzē mainīgi ir tikai pētāmie lielumi, pārējie ietekmējošie lielumi tiek uzskatīti par nemainīgiem (ceteris paribus princips).
Indukcijas metode – virzība uz faktiem, tos analizējot un sistematizējot, uz teoriju, no konkrētā uz vispārējo.
Dedukcijas jeb hipotēzes metode – vispārinājumu var izdarīt, balstoties uz gadījuma novērojumiem, loģiku, intuīciju, un formulēt pieņēmumus, kas vēlāk jāpārbauda praksē.
Indukcija un dedukcija ir savstarpēji papildinošās pētījumu metodes.
2.Galvenās politiskās ekonomijas kategorijas.
Galvenās politiskās ekonomikas kategorijas ir prece, nauda un kapitāls.
Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt visu citu preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai. Parasti to izdod valdība vai kāda finanšu iestāde (banka), taču naudas funkcijas īpašos apstākļos (ekonomiskas stabilitātes trūkums, karš, cietums) var pildīt arī plaša patēriņa preces, piemēram, cigaretes vai alkohols. Naudas vērtība atkarīga no tās kā apmaiņas priekšmeta noderīguma, savukārt tas atkarīgs no naudas tirgus vērtības.
Prece ir lieta vai pakalpojums, ko tirgotājs par attiecīgu samaksu nodod citam īpašniekam.…
