-
Integrācijas būtība un formas
Trešajā etapā ietilpst muitas savienība, kas atļauj tarifu un citu barjeru likvidēšanu starp dalībvalstīm (kā brīvās tirdzniecības zonā), bet papildus vēl harmonizē tirdzniecības politiku (uzstāda kopējas, vienotas tirdzniecības tarifu likmes) attiecībā pret visām pārējām pasaules valstīm. Vislabākais piemērs ir ES savā laikā saukta par Eiropas Kopējo Tirgu, kas bija izveidota ar Romas līguma palīdzību 1957. gada martā Romā, ko izveidoja Vācija, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga; arī Zollverein vai muitas savienība, kas izveidota 1834. gadā pateicoties lielam skaitam Vācijas apgabalu.
Pēc muitas savienības ekonomiskā integrācija īstenojās kā kopējs tirgus, ļaujot ritēt brivai darbaspēka un kapitāla kustībai starp dalībvalstīm. Eiropas Savienība sasniedza kopēja tirgus statusu sākot ar 1993. gadu.
Pēdējā, visaugstākās pakāpes ekonomiskās integrācijas izpausme ir ekonomiskā savienība. …
Starptautiskās ekonomiskās integrācijas būtība Eiropas ekonomiskās integrācijas izcelsme. Vienotas Eiropas ideja ir datējama vairākus gadsimtus atpakaļ, bet gados, ka sekoja pēc 2. Pasaules kara, tā kļuva pavisam aktuāla. Galvenais mērķis bija novērst jauna kara iespējamību Eiropā, kā arī kooperēties pēc kara rekonstrukcijas procesā. Tajā pašā laikā Austrumu bloka un Padomju Savienības draudi atstāja Rietumeiropu sadalītu un viegli ievainojamu. Pēc kara ASV un Padomju Savienība izvirzījās kā 2 lielākie superspēki, un kļuva skaidrs, ka Eiropa tikai kā vienots veselums spētu būt līdzvērtīga starptautiskā līmenī. Liela daļa iniciatīvas pirmajos gados nāca no Francijas, Vācijas un Benelukss valstīm.
