Taukskābes. Audos un organisma šķīdumos parasti ir citu lipīdu klasu komponenti. Bioloģiski nozīmīgām taukskābēm raksturīgs: viena karboksilgrupa un nepolāra nezarota ogļūdeņražu ķēde, oglekļa atomu pāra skaits, eksistē piesātinātu un nepiesātinātu savienojumu veidā. Nepiesātinātās taukskābes izplatītas bioloģiskos objektos, satur 2 līdz 28 oglekļa atomus. Tās visas ir vājas skābes, disociē ūdens šķīdumos (pH visām 4,48). Nepiesātinātās taukskābes – pieskaitāmas pie neaizvietojamām, jo organismā nesintezējas.
Pie taukskābēm pieskaitāmi to atvasinājumi – prostaglandīni (PgE; F).
Glicerīnu saturoši lipīdi. Neitrālie tauki – glicerīna un taukskābju ēsteri mono-, di- un triacilglicerīdu formā, tie ir vēji amfifīli (bifīli), ūdenī nešķīstoši, labi šķīst polāros šķīdinātājos. No taukskābēm aciltriglicerīdos cilvēka organismā sastopamas miristīn-, palmitīn-, stearīn-, palmitoole-, Tn-, oleīn- un linoēnskābes. Fosfoglicerīdi (grupas apraksts pie fosfolipēdiem).…
